«Formā!»: Kā valsts aizsardzības dienests jauniešus sagatavo lielajai dzīvei #19
LSMnīca
SARUNAS CEĻVEDIS:
"Nav tā, ka dienestam pievienojas tikai tiem, kas nezina, ko darīt".
Ģimene un draugi nepazudīs, necietīs arī alkas pēc profesionālā sporta.
Dienests audzē ne tikai muskuļus, bet arī pārliecību par sevi.
► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
"Nav tā, ka dienestam pievienojas tikai tie, kas nezina, ko darīt"
Topošais jurists Krišjānis Kaļāns dienēja pašā pirmajā VAD iesaukumā, kas izlaidumu ar 245 karavīriem pēc 11 mēnešu ilgā dienesta atzīmēja 2024. gada 31. maijā. Kopš tā brīža viņš jau paspējis atgriezties uz aktīvās rezerves kursiem, bet patlaban koncentrējas uz profesionālo izaugsmi jurisprudencē.
Kaļāns dienestam pievienojās spontāni, pamanot reklāmu, bet lēmumu pieņēma kopā ar draugiem, ar kuriem VAD piedzīvots kopā. Viņš dienestu uzsāka pēc bakalaura grāda iegūšanas, jo tas šķita "perfekts brīdis" – dienēt vienu gadu pēc grāda iegūšanas, lai pēcāk varētu turpināt studijas nākamajā līmenī.
Tieši augstākās izglītības iegūšanā viņš saskatīja arī savu lielāko priekšrocību VAD. Un Kaļāns uzskata – dienestam nepiesakās tikai tie jaunieši, kas nezina, ko ar savu dzīvi darīt.
"Man liekas, tas ir tāds diezgan tizls mīts. Jo tu esi saprātīgāks, jo dienestā ir vieglāk. Es atceros, it īpaši pamatapmācībā, – visi tie kontroldarbi, kur bija diezgan daudz jāmācās. Man tas nāca ļoti, ļoti viegli. Un tieši šī iemesla dēļ, ka es saprotu, ko nozīmē studēt, ko nozīmē mācīties, ko nozīmē lekcija, ko nozīmē kārtīgi pievērst uzmanību mācībām, kam tu pievērs visvairāk uzmanību, kas jāatceras, kā to visu iegaumēt vieglāk. Un pēc tam nesagādāja nekādas grūtības. Citiem ne tik viegli. Citi kontroldarbus pārkārtoja, jo nav tās prasmes mācīties," pauda Kaļāns.
Viņš uzskata, ka VAD daudziem asociējas vien ar fizisko slodzi, bet patiesībā lielu daļu dienestu veido arī teorijas zināšanas.
"Dienests jau asociējas pārsvarā ar tādu aktīvu, fizisku darbību. Skriet pa mežu, šaut. Bet tā īsti aizmirst, ka ļoti daudz tomēr ir jāapgūst zināšanas. Jo tu esi akadēmiski spējīgāks, jo tev tas nāk vieglāk," piebilda Kaļāns.
Ģimene un draugi nepazudīs, necietīs arī alkas pēc profesionālā sporta
Savukārt Roberts Glazers jau drīzumā pabeigs 11 mēnešu dienestu VAD. Viņš lēmumu pievienoties dienestam pieņēma kopā ar vieglatlētikas treneri. Pēc vidusskolas beigšanas sākotnēji viņam bija plāns pievienoties profesionālajam dienestam, taču darba līgums uz 5 gadiem darījis bažīgu. Tāpēc izvēle krita par labu 11 mēnešu dienestam VAD, kas kalpojis kā izmēģinājuma un iepazīšanās periods ar militāro disciplīnu un vidi.
Glazers ir profesionāls sportists, specializējas dažādu distanču skriešanā. Pirms VAD uzsākšanas viņu bažīgu darījis tas, vai izdosies turpināt treniņus, jo sportu nevēlējās pamest. Taču izrādījās, ka ar VAD komandieriem varēja visu sarunāt.
"Bija forši tas, ka komandiere atļāva pamatapmācības vakaros iziet paskriet krosu vismaz trīs reizes nedēļā, un tas bija ļoti liels pluss man, ka vismaz kaut kādu fizisko formu varu saglabāt," stāstīja Glazers, norādot, ka NBS Štāba bataljons ir pretimnākošs – atļaujot gan biežāk aizvadīt vieglatlētikas treniņus, gan doties uz sacensībām Latvijā un ārpus tās.
Tāpat pirms dienesta uzsākšanas abiem bija jautājumi par iespēju sazināties un tikties ar ģimeni un draugiem. Tomēr ātri viena saprasts, ka šādas iespējas netiek liegtas, protams, ar nosacījumu – ja izdarīts darbs. Proti, ja laikus un pareizi izpildītas ieskaites un ievērota disciplīna, tad sestdienās un svētdienās jaunieši tiek mājās, bet sazināties ar tuviniekiem var teju jebkurā brīvā brīdī.
Par VAD baudītajiem piedzīvojumiem un iegūtajām zināšanām abi jaunieši izcēla tikai pozitīvo, norādot, ka dienests ātri vien kliedē bažas par to, "no kā sākumā velti baidījās".
Dienests audzē ne tikai muskuļus, bet arī pārliecību par sevi
Pēc abu jauniešu stāstītā, VAD mainījis gan pašu attieksmi pret dzīves ceļu un grūtībām, gan apkārtējo cilvēku attieksmi, jo biežāk var dzirdēt, ka "par tevi lepojas un priecājas".
Tāpat dienests palīdzējis audzēt ne tikai muskuļus, bet arī pārliecību par sevi.
"Attieksme pret sevi. Tā problēma jau nav ar to, ka jaunieši nav spējīgi. Problēma ir, ka viņiem liekas, ka viņi nav spējīgi. Un caur šāda veida pārbaudījumiem tu nevis kļūsti spējīgāks, bet tu galvenokārt vienkārši saproti, ka esi jau patiesībā bijis spējīgs. Es vienkārši tam pats neticēju. Un tā ticība sev ir tas, ko tu visvairāk atklāj. Un tas ir tas visvērtīgākais, kas paliek atmiņā. Tu sāc arvien vairāk ticēt – izrādās, ka es esmu spēcīgs džeks. Es to spēju darīt. Varbūt varu nogurt, bet es ļoti ātri pēc tam atkopjos, un izrādās – nebija nemaz tik grūti. Protams, tā fiziskā sagatavotība arī ir ļoti patīkama – nenogursti, nav jāaizelšas, kad uzkāp pa diviem stāviem. Sāku arī padziļinātāk interesēties par militāro vidi. Un vienkārši attieksme pret dzīvi, saprotot, ko potenciāli varētu nozīmēt un ko es varētu darīt, ja sāktos karš," dienesta pienesumu vērtēja Kaļāns.
Glazers un Kaļāns arī citiem jauniešiem iesaka izmēģināt VAD, jo vismaz viņu gadījumā tas kalpojis kā atspēriena punkts personības attīstībā. Un dienests neesot lieka laika tērēšana, jo, viņuprāt, no tā var iegūt daudz.
"Iesaku visiem izmēģināt šos 11 mēnešus, jo tā nav laika tērēšana. Re – var iegūt fizisko spēku, disciplīnu, attieksmi. Un noteikti iesaku ar neatlaidību iziet šos 11 mēnešus," pauda Glazers.
Arī Kaļāns vienaudžus mudināja pievērsties VAD, vienlaikus neslēpjot, ka tas nav viegli. "Viegli nav, bet tev patiks tas, ka viegli nav. Pēc tam caur šo jūties tikai labāks, spēcīgāks, spējīgāks, un galu galā tas tikai tev, nevis kādam citam, nāk par labu. Viens ir, ka tu to dari savas valsts un apkārtējo labā, bet beigu beigās lielākais ieguvējs esi tu pats personīgajā dzīvē," atzīmēja Kaļāns.
Klausies citas "Formā!" epizodes!