«Formā!»: Izdzīvošanas skolas vadītājs Oskars Špickopfs – par ekstrēmām situācijām un vīrišķību #23

Kā celt vīriešu pašapziņu, no kā baidās vīrieši, un kā ekstrēmos apstākļos izdarīt daudz ar minimāliem resursiem? Raidieraksta "LSMnīca" cikls "Formā!" jaunākajā epizodē meklēja atbildi uz šiem jautājumiem kopā ar Izdzīvošanas skolas vadītāju Oskaru Špickopfu, kuru aktīvs dzīvesveids un laika pavadīšana pie dabas aizvedusi arī līdz Zemessardzei.

► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.

Ideja par pārgājienu tēviem un dēliem pāraug Izdzīvošanas skolā

Pirms 10 gadiem Oskars Špickopfs kopā ar domubiedru Mareku Dombrovski ziemā sarīkoja pārgājienu tēviem un dēliem.

"Mīnus 15 grādi, sniegs puikām bija līdz celim. Bija tēvi ar dēliem. 8–12 gadus veci puikas. Mēs visu dienu, 12 stundas pār sniegiem, kalniem un lejām, ar uzdevumiem. Tā sākās tas ceļš," stāstīja Špickopfs.

Sākotnējā iecere bija sarīkot kopīgas aktivitātes tēviem ar saviem dēliem.

"Tā vērtība, ko mēs redzējām, ka pieaugušiem vīriem nav laika mūsu puikām, mūsu meitām. Tā ideja bija savest kopā tēvus ar bērniem, jo tās ir kritiski svarīgas attiecības. Lai nākotnē puika izaugtu par nobriedušu, pārliecinātu, atbildīgu vīrieti, tēvs viņu dzīvē ir ļoti svarīgs," pauda Špickopfs.

Ar laiku šī ideja pārtapa arī par izdzīvošanas mākslas pasniegšanu, kur dažādās nometnēs tiek mācīts, kā ekstrēmos apstākļos izdarīt daudz ar minimāliem resursiem. Tiek rīkotas nometnes gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan vecākiem kopā ar atvasēm.

Mērķis – celt vīriešu pašapziņu

Tomēr nemainīga Izdzīvošanas skolas vērtība ir palikusi vīriešu pašapziņas uzlabošana.

"Vīrieša klātesamība puiša dzīvē ir vitāli svarīga – vai tas ir opis, treneris, tēvs, bet viņam ir jābūt. Un tā ir viena no vērtībām, ko puiši, kas brauc uz nometnēm, uzsver. Viens ir – būt starp večiem, citiem vīriešiem un instruktoriem, otrs – sarunas, 14–16 gadus vecs jaunietis pasaka, ka viena no vērtībām ir saruna ar pieaugušu vīrieti. Bet [saruna] nevis par sviestu, jokus arī vajag, protams, bet nevar tikai sviestu kult," sacīja Špickopfs.

Špickopfs, kurš arī dien Zemessardzē, norādīja, ka Izdzīvošanas skola no Zemessardzes atšķiras ar to, ka "vispirms strādājam ar cilvēka iekšējo vēlmi aizsargāt". Tādēļ līdzās praktiskiem uzdevumiem, piemēram, kā orientēties mežā un iekurt ugunskuru, nometnēs liela daļa uzmanības tiek pievērsta sarunām. 

Bailes kļūdīties un uzņemties atbildību

"Sarunas par vīrišķību, tēvu attiecībām, spēju paplašināšanu, par dzīves uztveri, par atbildību. Mums visiem ir savas bailes. Un tās sarunas, kas ir bijušas piecu gadu laikā ar 400 vīriem… Es varu viennozīmīgi teikt – vienalga, vai tu vadi piecu uzņēmumu koncernu, vai tu esi skolotājs, vai tu esi zemessargs, vīriešiem ir savas bailes. Tas, ko džeki pie mums saka pie ugunskura, viņi saka – par šīm lietām mēs nerunājam pie terapeita, ne ar labākajiem draugiem. Tas ir te – sveši vīri satiekas, nav svarīgi, no kurienes tu nāc, kāds tev pulkstenis, ar kādu auto brauc. Mēs esam vīrieši, kam interesē savas pašizaugsmes jautājumi," pauda Špickopfs.

Daloties savos novērojumos par to, ko nometnēs atklājuši citi vīrieši, Špickopfs norādīja, ka dominē bailes kļūdīties un uzņemties atbildību, kā arī bailes no tā, ka var kaut kas neizdoties. "Tas ir stāsts par bērnību, par attiecībām ar vecākiem, par personību, dzīves pieredze bērnībā un jaunībā. (..) Tāpat gandrīz visiem, kas atbrauc pie mums, ir bailes no nāves vai veselības problēmām. Arī bailes no tā, ka nespēšu parūpēties par savu ģimeni," stāstīja Špickopfs.

Par Izdzīvošanas skolas vadītāja ieteikumiem krīzes apstākļu pārvarēšanai un to, kā viņš atrada ceļu līdz Zemessardzei, plašāk var klausīties "Formā!" 22. epizodē.

Klausies citas "Formā!" epizodes!