"Kā uz DELNAS"

Par darbu ANO, atbalstu Ukrainai, iegūto izglītību, sieviešu tiesībām pasaulē, karjeru un izglītību – ar diplomāti, bijušo Latvijas vēstnieci ANO un tagadējo Ārlietu ministrijas starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta direktori Katrīnu Kaktiņu sarunājas biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.

Raidierakstā K. Kaktiņa dalās savā pieredzē par diplomātisko darbu starptautiskajās organizācijās, īpaši par Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā ietekmi. Pēc 2022. gada februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, diplomātiem bija jāstrādā pie tā, lai izolētu Krieviju starptautiskajā arēnā.

Tāpat K. Kaktiņa norāda, ka tādas organizācijas kā ANO un EDSO nereti ir ierobežotas globālajā konfliktu novēršanā, tomēr norādīja, ka tās veic nozīmīgu darbu, piemēram, cilvēktiesību un drošības veicināšanā. K. Kaktiņa pauda pārliecību par Latvijas drošību, uzsverot, ka tai jābūt gatavai reaģēt uz draudiem, vienlaikus turpinot ieguldīt starptautiskajā sadarbībā un skaidrošanas darbā.

Runājot par dramatisko sieviešu tiesību pasliktināšanos pasaulē, diplomāte uzsver sarežģīto situāciju, ar kuru saskaras sievietes Afganistānā, īpaši pēc "Taliban" atgriešanās pie varas. Viņa izceļ, ka starptautiskajai sabiedrībai jābūt aktīvākai, lai aizsargātu sieviešu tiesības, jo tā ir ne tikai traģēdija pašām sievietēm, bet arī nopietns drauds valsts attīstībai un reģiona stabilitātei kopumā.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par programmēšanu, uzņēmējdarbību, IT sistēmām un godīgu konkurenci – ar uzņēmēju, "eazyBi" dibinātāju Raimondu Simanovski sarunājas biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.

Tāpat kā mākslinieki izjūt prieku par radīšanu, arī tehnoloģiju pasaulē cilvēki rod gandarījumu no jaunrades. Maldīgs ir priekšstats, ka programmēšanas attīstība notikusi tikai pēdējo 10–20 gadu laikā. Programmēšanas pamatprincipi veidojās jau 20. gadsimta 60. un 70. gados, un to būtība kopš tā laika nav būtiski mainījusies. Raimonda interese par programmēšanu aizsākās 1980. gadu beigās, kad piekļuve datoriem bija sarežģīta. Lai atvieglotu piekļuvi, Raimonds izmantoja iespēju, ka viņa tēvs un brālis strādāja universitātē.

Piedalīšanās olimpiādēs, padziļināta pievēršanās matemātikai, algoritmiem, datubāzēm un matemātiskajai loģikai – viņš norāda, ka šie programmēšanas pamati, tāpat kā interese par praktisko pielietojumu datorzinātnēs, ir aktuāli arī mūsdienās.

Raimonds sevi neuzskata par klasisku uzņēmēju – viņš ir programmētājs, kurš apguvis biznesa prasmes. Ar tehnoloģiju izglītību un pieredzi IT jomā, pirms 13 gadiem viņš dibināja "eazyBi" (easy business intelligence), kas specializējas datu analīzē, apkopojot informāciju no dažādiem avotiem un veidojot pārskatus, grafikus, analītikas risinājumus un publikācijas. Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 30 darbinieku, un tas eksportē savus pakalpojumus visā pasaulē, sasniedzot ievērojamu apgrozījumu daudzu miljonu apmērā.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par juridisko karjeru un daudzveidību ar Ievu Andersoni, Sorainen Latvijas biroja vadošo partneri un zvērinātu advokāti sarunājas Evita Goša, Delnas padomes priekšsēdētāja.

Ieva Andersone savu akadēmisko ceļu uzsāka ar filozofijas studijām, kas viņai deva spēcīgu intelektuālo pamatu turpmākajai karjerai. Pēc četriem studiju gadiem viņa pievērsās jurisprudencei, iegūstot jurista izglītību Latvijas Universitātē. Pēc tam Ieva devās uz Kembridžu, kas tolaik bija populāra izvēle studentiem, kuri aktīvi piedalījās starptautisko tiesību izspēlēs. Ceļš uz šo prestižo universitāti sākās ar viņas panākumiem intelektuālā īpašuma tiesību izspēlēs, un šeit viņu vadīja izcilais intelektuālā īpašuma tiesību eksperts Bils Kornišs. Kembridžā Ieva pavadīja aizraujošu gadu, kurā viņa, lai gan nebija jāizstrādā maģistra darbs, aktīvi piedalījās sarežģītās tiesu lietu analīzēs.

Sarunā Ieva dalās pārdomās par to, kā mainās uzņēmumu pieeja ilgtspējai un korporatīvajai atbildībai, īpaši fokusējoties uz uzņēmumu mijiedarbību ar sabiedrību un vidi. Viņa stāsta par to, kā Sorainen pielieto daudzveidības un iekļaušanas principus, veicinot gan iekšējo darba kultūru, gan plašākas sabiedrības izpratni par sociālo atbildību, tostarp iekļaujot un atbalstot cilvēkus kolektīvā neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās piederības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

Delnas raidieraksti — jēgpilnas sarunas par būtisko — kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Raidierakstā vēsturnieks un Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors Gustavs Strenga stāsta par to, kā ar vēsturnieka pieredzi var raudzīties nākotnē — kas mainās un kas atkārtojas vēsturē.

G. Strengas galvenā pētniecības joma ir viduslaiku vēsture, pie kuras viņš nonāca, sākot interesēties par baznīcas vēsturi. Lai gan šo tēmu daži uzskata par "dīvainīšu nodarbošanos", tā ir nozīmīga vēstures daļa, kas ļauj dziļāk izprast cilvēka dzīvi un darbību dažādos laikmetos. Piemēram, pētot viduslaiku tirgotājus, atklājas, ka jau toreiz bija izpratne par korupciju un "sliktām dāvanām".

Delnas raidieraksti — jēgpilnas sarunas par būtisko — kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Raidierakstā žurnāliste Olga Dragiļeva stāsta par to, kas sniedz gandarījumu žurnālistikā, vai valoda veido identitāti un ar kādiem aizspriedumiem var nākties sastapties žurnālistei – sievietei.

Runājot par valsts attīstību, Olga Dragiļeva norāda, ka, ja mēs vēlamies līdzināties Ziemeļvalstīm, mums ir jāstiprina sodu neizbēgamība un sabiedrības kultūra attiecībā uz likumu ievērošanu. Piemēram, cilvēkiem jābūt pārliecībai, ka tie tiks sodīti, ja neievēros noteikumus, nevis, ka varbūt gadīsies tikt sodītam. Tas ir svarīgi, jo tā tiek mazināta arī savstarpējā neuzticēšanās sajūta.

Delnas raidieraksti – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Saruna par korporatīvo pārvaldību, biznesa ilgtspēju, taksonomiju un aktīvu dzīvesveidu ar Māri Vainovski –zvērinātu advokātu, zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" vecāko partneri un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekli.

Klausītājam taksonomija varētu izklausīties pēc saraksta ar nodokļiem, kas jāsamaksā, taču Eiropas Savienības taksonomija ir daļa no ES zaļā kursa ieviešanas normatīvā regulējuma, kas veido klasifikācijas sistēmu, ietverot vides ziņā ilgtspējīgu ekonomisko darbību sarakstu, lai veicinātu ilgtspējīgas investīcijas.

Runājot par Māra plašo tēmu loku gan darbā, gan ārpusdarba aktivitātēs, viņš atzīst, ka ikvienam cilvēkam ir svarīgi atrast savu nodarbi, lai dzīvesveidu padarītu aktīvāku – tā var būt gan skriešana, gan sporta dejas, gan kas cits, jo tas tomēr palīdz kļūt spēcīgākam un pārliecinātākam arī profesionālajā dzīvē.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Saruna par finanšu sektora "kapitālo reformu", drošību un energoneatkarību ar Ilzi Znotiņu, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes locekli, starptautiskās nevalstiskās organizācijas "Globālā koalīcija cīņai pret finanšu noziegumiem" (GCFFC) Eiropas nodaļas vadītāju, Latvijas Universitātes lektori un bijušo Finanšu Izlūkošanas dienesta (FID) vadītāju.

Ar I. Znotiņu sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.

Banku sistēma arī ir kritiskā infrastruktūra, kas Latvijā pirms finanšu sektora "kapitālās reformas" bija cieši saistīta ar Krievijas un NVS valstu finansēm.  Mums jābeidz pieļaut ekonomiskos kompromisus, kad runa ir par drošību.

Eiropai ir jākļūst energoneatkarīgai, un Baltijas valstis ir pēdējais posms, kas vēl ir savienots ar Krieviju un Baltkrieviju. 2024. un 2025. gada galvenais izaicinājums būs veiksmīgi atdalīties no šiem tīkliem un ,pareizi pievienoties Eiropas kopējam enerģētikas tīklam. Tā nav vienkārša vadu "pārgriešana", bet sgan sarežģīts, daudzpusīgs uzdevums, kas prasa daudzas koordinētas darbības.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

We delve into how 33 young people from Latvia, Rumania, Slovenia,
Italy, and Greece were engaged in civic participation and democratic
processes, while supporting their efforts to monitor local governments and advocate for change. Trīne Žagare from TI Latvia (Delna) chats with youth from Latvia – Liepāja and Dienvidkurzeme about their experiences, motivations, and voluntary work. 

Join us as we discuss the ERASMUS+ project for young civic
monitors – CIVIC EU, led by the Romanian Center for European Policies, contributed by Transparency International Latvia (Delna), and partners from Italy, Slovenia, and Greece. 

The project is implemented with co-financing from the European
Union. The content of the project activities is the responsibility of
Transparency International Latvia (Delna) and does not necessarily reflect the opinion of the European Union or the Education and Culture Executive Agency of the European Union. Neither the European Union nor the granting authority can be held responsible for them. 

Mēs motivējām 33 jauniešiem no Latvijas, Rumānijas, Slovēnijas,
Itālijas un Grieķijas iesaistīties pilsoniskajā līdzdalībā un demokrātiskajos procesos, atbalstot viņu centienus uzraudzīt pašvaldības darbu un iestāties par pārmaiņām. Trīne Žagare no Delnas runā ar jauniešiem no Latvijas – Liepājas pilsētas un Dienvidkurzemes novada par viņu pieredzi, motivāciju iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs un brīvprātīgo darbu. 

Klausies raidierakstu, kurā apspriežam ERASMUS+ projektu
"Jaunieši nakamie pilsoniskie uzraugi – CIVIC EU". Projekta vadošais
partneris ir Rumānijas Eiropas politikas centrs, projekta partneri – biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un partneri no Itālijas, Slovēnijas un Grieķijas. 

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Par
projekta aktivitāšu saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras viedokli.

Saruna par ornitoloģiju, ilgtspējību un Satversmes tiesas spriedumu ar Viesturu Ķeru, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju, rakstnieku un vides aizsardzības aktīvistu.

Ar V. Ķeru sarunājas "Sabiedrības par atklātību –
Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.

Sarunā par to, ka atceltie noteikumi par jaunāku koku ciršanu ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu Latvijā izvērtēts Satversmes tiesā. Turklāt, domājot par mežu vērtību naudas izteiksmē, daudzi aizmirst ierēķināt tādas lietas kā saražotais skābekļa daudzums, ogulāji un meža sēnes. Pietiekami nerūpējoties par dabu, cilvēki mantiskajā pasaulē aizmirst ilgtspējības aspektu – atstāt nākamajām paaudzēm tos pašus labumus un dabas vērtības, kas viņiem ir šobrīd. Ko par savu pieredzi stāsta Viesturs Ķerus – klausieties raidierakstā.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Saruna par enerģētiku un ilgtspējību ar Daci Cīruli, zvērinātu advokāti un FICIL Zaļās ekonomikas attīstības darba grupas vadītāju.

Par enerģētiku un ilgtspējību, to nozīmi ikdienā un pārvaldē ar Daci Cīruli sarunājas “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.

Enerģētika un ilgtspējība ir ārkārtīgi daudzšķautņaini temati, par kuriem ir dažādas izpratnes un atbildes. Pirms 20 gadiem šīs tēmas nebija aktuālas, taču šodien ar tām saskaramies arvien vairāk – gan pārvaldības, gan drošības, gan ģeopolitiskajā kontekstā. Ko par savu pieredzi stāsta Dace Cīrule – klausieties raidierakstā.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.