01 September 2025
"Trešdaļgadsimta balvai" nominētās grāmatas. Jāņa Baltausa "Burtu būšana"
Grāmatu stāsti
About
Cikla "Dzejas dienu laiks" raidījumos šoreiz akcentējam "Trešdaļgadsimta balvas" nominētās grāmatas. Festivālā “Dzejas dienas” 8. septembrī bārā “Čē” (Dzirnavu iela 82) norisināsies otrā "Trešdaļgadsimta balvas" pasniegšana.
Pērn, kad "Trešdaļgadsimta balva" tika pasniegta pirmo reizi, laureāts bija "Slengs pilsētas ielās" – dzejnieka Jura Kunnosa (1948–1999) trešais dzejoļu krājums. Šogad balvai nominētas četras grāmatas – Andra Akmentiņa “Māja”, Jāņa Baltvilka “Kāds putns”, Jāņa Baltausa “Burtu būšanas” un Dzintara Buša un Kaspara Kļaviņa “Kaut kam jānotiek”.
Otrās "Trešdaļgadsimta balvas" žūrijā ir literāti Gunta Šnipke, Linda Mence, Edvards Kuks un Ivars Šteinbergs. Trīs no tiem, Guntai Šnipkei klāt neesot, dzirdami raidījumā.
Balvas iniciators ir Ivars Šteinbergs, kuram būtiski ir laika pārbaudi izturējušu grāmatu un nepelnīti aizmirstu dzejas grāmatu atrašanu un mērķis ir turpināt un godāt dzejas tradīcijas Latvijā.
"Trešdaļgadsimta balva" uzskatāma par simbolisku literatūras apbalvojumu, kas otro gadu tiek piešķirta vienam latviešu dzejas krājumam, kas iznācis pirms trīsdesmit trīs gadiem. Balvas mērķis ir publiski godināt un popularizēt tos latviešu dzejas krājumus, kuri literatūras profesionāļu ieskatā ir izturējuši laika pārbaudi, ir ietekmējuši literāro procesu pēdējo 33 gadu laikā vai arī – kuri šķiet nepelnīti izgājuši no literārās aprites, bet būtu pelnījuši, ka tos aktualizē. Balva tiek pasniegta par oriģināldzeju vai atdzejas krājumu, kas izdots laikā no vienām "Dzejas dienām" līdz nākamajām. Šāds vērtēšanas periods ļauj objektīvāk novērtēt darbu ietekmi un kvalitāti, sniedzot nepieciešamo distanci, lai izceltu patiesi nozīmīgus darbus.
Tā ir iespēja novērtēt tos autorus, kuru vārdi un darbi veido mūsdienu Latvijas literatūras ainavu.
Pirmdienas raidījumā "Dzejas dienu laiks" - vairāk par Jāņa Baltausa (1961—2000) "Burtu būšanām". Prieks par Baltausa "Burtu būšanām" izriet arī no tā, ka šogad radusies iespēja pievērst uzmanību pirms trīsdesmit trīs gadiem iznākušai dzejai bērniem.
Ivars Šteinebrgs: "Jāņa Baltausa “Burtu būšanas” ir dzejas krājums bērniem, kas sakārtots pēc gaužām vienkārša, pat neoriģināla, principa – pakļāvies alfabētam, arī katrs dzejolis jeb tā saucamās tautogrammas veidotas tā, lai katrs vārds sāktos ar attiecīgo burtu.
Un tomēr šis krājums ir fantastiski jestrs, tas ir gan praktiski lietojams, gan tieši tik rotaļīgs, lai paceltu lūpas smaidā arī pēc 33 gadiem.
Manis provokatīvi piesauktā “neoriģinalitāte” šeit patiesībā nozīmē, ka Baltauss ir spējis vienkāršiem paņēmieniem parādīt jaunrades prieku, mācīšanās prieku, delverību. Grāmatas spēks, kas pārliecinājis žūriju, savukārt, slēpies dzejnieka brīvībā lietot tēlus un vārdus, kas liecina par to, ka šie dzejoļi savu lasītāju uztver kā līdzvērtīgu – te ir nekautrēšanās no jokiem, kas mazliet pakaitinās kādu vecāku, bet cauri visam – oriģināla iztēle un mīlestība pret citiem cilvēkiem, kuru redzam arī autora redakcionālajā un labdarības darbā ārpus literatūras. Literatūrā bērniem izceļama grāmata, kuru žūrijas vārdā rosinu lasīt bērniem priekšā arī 2025. gadā."
Pērn, kad "Trešdaļgadsimta balva" tika pasniegta pirmo reizi, laureāts bija "Slengs pilsētas ielās" – dzejnieka Jura Kunnosa (1948–1999) trešais dzejoļu krājums. Šogad balvai nominētas četras grāmatas – Andra Akmentiņa “Māja”, Jāņa Baltvilka “Kāds putns”, Jāņa Baltausa “Burtu būšanas” un Dzintara Buša un Kaspara Kļaviņa “Kaut kam jānotiek”.
Otrās "Trešdaļgadsimta balvas" žūrijā ir literāti Gunta Šnipke, Linda Mence, Edvards Kuks un Ivars Šteinbergs. Trīs no tiem, Guntai Šnipkei klāt neesot, dzirdami raidījumā.
Balvas iniciators ir Ivars Šteinbergs, kuram būtiski ir laika pārbaudi izturējušu grāmatu un nepelnīti aizmirstu dzejas grāmatu atrašanu un mērķis ir turpināt un godāt dzejas tradīcijas Latvijā.
"Trešdaļgadsimta balva" uzskatāma par simbolisku literatūras apbalvojumu, kas otro gadu tiek piešķirta vienam latviešu dzejas krājumam, kas iznācis pirms trīsdesmit trīs gadiem. Balvas mērķis ir publiski godināt un popularizēt tos latviešu dzejas krājumus, kuri literatūras profesionāļu ieskatā ir izturējuši laika pārbaudi, ir ietekmējuši literāro procesu pēdējo 33 gadu laikā vai arī – kuri šķiet nepelnīti izgājuši no literārās aprites, bet būtu pelnījuši, ka tos aktualizē. Balva tiek pasniegta par oriģināldzeju vai atdzejas krājumu, kas izdots laikā no vienām "Dzejas dienām" līdz nākamajām. Šāds vērtēšanas periods ļauj objektīvāk novērtēt darbu ietekmi un kvalitāti, sniedzot nepieciešamo distanci, lai izceltu patiesi nozīmīgus darbus.
Tā ir iespēja novērtēt tos autorus, kuru vārdi un darbi veido mūsdienu Latvijas literatūras ainavu.
Pirmdienas raidījumā "Dzejas dienu laiks" - vairāk par Jāņa Baltausa (1961—2000) "Burtu būšanām". Prieks par Baltausa "Burtu būšanām" izriet arī no tā, ka šogad radusies iespēja pievērst uzmanību pirms trīsdesmit trīs gadiem iznākušai dzejai bērniem.
Ivars Šteinebrgs: "Jāņa Baltausa “Burtu būšanas” ir dzejas krājums bērniem, kas sakārtots pēc gaužām vienkārša, pat neoriģināla, principa – pakļāvies alfabētam, arī katrs dzejolis jeb tā saucamās tautogrammas veidotas tā, lai katrs vārds sāktos ar attiecīgo burtu.
Un tomēr šis krājums ir fantastiski jestrs, tas ir gan praktiski lietojams, gan tieši tik rotaļīgs, lai paceltu lūpas smaidā arī pēc 33 gadiem.
Manis provokatīvi piesauktā “neoriģinalitāte” šeit patiesībā nozīmē, ka Baltauss ir spējis vienkāršiem paņēmieniem parādīt jaunrades prieku, mācīšanās prieku, delverību. Grāmatas spēks, kas pārliecinājis žūriju, savukārt, slēpies dzejnieka brīvībā lietot tēlus un vārdus, kas liecina par to, ka šie dzejoļi savu lasītāju uztver kā līdzvērtīgu – te ir nekautrēšanās no jokiem, kas mazliet pakaitinās kādu vecāku, bet cauri visam – oriģināla iztēle un mīlestība pret citiem cilvēkiem, kuru redzam arī autora redakcionālajā un labdarības darbā ārpus literatūras. Literatūrā bērniem izceļama grāmata, kuru žūrijas vārdā rosinu lasīt bērniem priekšā arī 2025. gadā."