About
Sišana, kliegšana, draudi, ignorēšana, manipulācija, emocionāla atsvešināšanās, vienaldzība - tas ir metodes, kuras bērnu audzināšanā uzskata par vardarbīgām, cik bieži vecāki tās izmanto, ko tas nodara bērnam un kā var savu atvasi audzināt citādāk - jautājumi, par kuriem runā aizvien vairāk un skaļāk. Bet vai vecāki sadzird un ir gatavi mainīties?
Ģimenes studijā diskutē Labklājības ministrijas un Eiropas Sociālā fonda Plus projekta "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai" vadītāja Lelde Vaivode, centra "Dardedze" preventīvi izglītojošo programmu speciāliste Sandra Struberga un biedrības "Tēvi" pārstāvis Gatis Smidrovskis.
Vardarbīga audzināšana ir gan emocionālā bērna pazemošana, gan arī fiziski sodi, gan arī izolēšanu vai ignorēšana, kas ļoti bieži ir. Jautājums, vai vecāks pats to uzskata par vardarbīgu audzināšanu.
Jaunākajā sabiedriskās domas pētījumā par nevardarbīgu bērnu audzināšanu viens no secinājumiem ir, ka visbiežāk vecāki kliedz uz saviem bērniem.
"Kopumā aina ir diezgan neviendabīga. Redzam, ka atsevišķās jomās ir jūtami uzlabojumi, citās varbūt ne tik ļoti. Kopumā, ja visu gribētā vienā vārdā savilkt - situācija uzlabojas, pakāpeniski, palēnām, bet uzlabojas," norāda Lelde Vaivode. "Gribas arī pieminēt, lai gan šīs vardarbīgās metodes joprojām ir pietiekami izplatītas, nav gluži tā, ka liela daļa vecāku ir atzinuši, ka viņi tās kādreiz izmanto, tas nenozīmē, ka tas notiek nepārtraukti, tas nenozīmē, ka tas ir vienīgais, ko vecāki izmanto. Šķiet būtiski uzsvērt, ka no visām audzināšanas metodēm vispopulārākās, kuras parādās šajā pētījumā, ir tieši nevardarbīgas audzināšanas metodes, kas ir gan situācijas pārrunāšana, gan uzmanības novēršana, gan arī pamācīšana, modelēšana, parādīt, kā tad būtu labāk darīt. Tā ir pozitīvā lieta."
Lai gan kliegšana joprojām ir viena no izplatītākajām audzināšanas metodēm, ir ir vērojams apmēram 10% kritumu, salīdzinot ar 2020. gadu. Bet bērna kritizēšana, pazemošana ir gandrīz dubultojusies, un šobrīd no tiem vecākiem, kas izmanto sodus, arī norādījuši, ka pat 37% to izmanto kā audzināšanas metodi.
Ģimenes studijā diskutē Labklājības ministrijas un Eiropas Sociālā fonda Plus projekta "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai" vadītāja Lelde Vaivode, centra "Dardedze" preventīvi izglītojošo programmu speciāliste Sandra Struberga un biedrības "Tēvi" pārstāvis Gatis Smidrovskis.
Vardarbīga audzināšana ir gan emocionālā bērna pazemošana, gan arī fiziski sodi, gan arī izolēšanu vai ignorēšana, kas ļoti bieži ir. Jautājums, vai vecāks pats to uzskata par vardarbīgu audzināšanu.
Jaunākajā sabiedriskās domas pētījumā par nevardarbīgu bērnu audzināšanu viens no secinājumiem ir, ka visbiežāk vecāki kliedz uz saviem bērniem.
"Kopumā aina ir diezgan neviendabīga. Redzam, ka atsevišķās jomās ir jūtami uzlabojumi, citās varbūt ne tik ļoti. Kopumā, ja visu gribētā vienā vārdā savilkt - situācija uzlabojas, pakāpeniski, palēnām, bet uzlabojas," norāda Lelde Vaivode. "Gribas arī pieminēt, lai gan šīs vardarbīgās metodes joprojām ir pietiekami izplatītas, nav gluži tā, ka liela daļa vecāku ir atzinuši, ka viņi tās kādreiz izmanto, tas nenozīmē, ka tas notiek nepārtraukti, tas nenozīmē, ka tas ir vienīgais, ko vecāki izmanto. Šķiet būtiski uzsvērt, ka no visām audzināšanas metodēm vispopulārākās, kuras parādās šajā pētījumā, ir tieši nevardarbīgas audzināšanas metodes, kas ir gan situācijas pārrunāšana, gan uzmanības novēršana, gan arī pamācīšana, modelēšana, parādīt, kā tad būtu labāk darīt. Tā ir pozitīvā lieta."
Lai gan kliegšana joprojām ir viena no izplatītākajām audzināšanas metodēm, ir ir vērojams apmēram 10% kritumu, salīdzinot ar 2020. gadu. Bet bērna kritizēšana, pazemošana ir gandrīz dubultojusies, un šobrīd no tiem vecākiem, kas izmanto sodus, arī norādījuši, ka pat 37% to izmanto kā audzināšanas metodi.