#268 Būt modriem, lai mums ar viltu nenozog brīvību. Žurnālists AIDIS TOMSONS

Žurnālists Aidis Tomsons šogad izdeva grāmatu “Ārpus ētera. Žurnālista piezīmes”. Tajā Aidis stāsta par savu ceļu uz žurnālistiku un šī darba aizkulisēm - to, ko pieredzējis, strādājot ar daudziem atjaunotās Latvijas prezidentiem un premjeriem. Viņa stāsti ir aicinājums lasītājiem saprast cēloņsakarības politikā, mācīties no kļūdām un nepieļaut tās.

Par žurnālista darbu Aidis Tomsons ir ieguvis vairākus apbalvojumus, tajā skaitā Triju Zvaigžņu ordeni. Šobrīd Latvijas Radio 1 viņš vada sociāli politisko raidījumu “Krustpunktā” un starptautisko attiecību raidījumu “Divas puslodes”.

Kad vasarā no Zvaigzne ABC saņēmu Aida grāmatu, atvēru to, lai aši ieskatītos, bet vairs nenoliku malā, kamēr nebiju izlasījusi visu. Pēc tam vairākiem draugiem sūtīju ziņu, ka viņiem šī grāmata jāizlasa iespējami drīz. Vairāki man atbildēja, ka ir jau to izdarījuši un arī ieteikuši citiem.

Mūsu sarunā Aidis skaidro, kāpēc neatkarīga žurnālistika ir viens no demokrātijas pamatiem un ko tā maksā cilvēkam, kurš to dara. Deviņdesmitajos gados Aidi izvāca no Latvijas Televīzijas ētera pēc viņa komentāriem par Saeimas deputātu plānotajām mūža pensijām. Vēlāk viņš vairākus gadus pētīja jaunieša slepkavības lietu Ventspilī un secināja, ka šādu darbu nedrīkst darīt viens.

Aidis parādīja, kā Krievijā neatkarīgo žurnālistiku likvidēja soli pa solim. Sākumā valsts uzņēmums Gazprom pārņēma televīziju NTV, un sabiedrība nodomāja, ka nekas traks jau tas nav. Tad žurnālistiem sāka “ieteikt” šodien kaut ko nerādīt vai atkal “kādu” nointervēt, jo tas esot valstiski svarīgi. Līdz tam, ka reizi nedēļā viņi saņēma norādījumus, kā par katru lietu stāstīt, un žurnālisti kļuva par varai izdevīgu ruporu.

Aidis pievērsa uzmanību arī deviņdesmito gadu privatizācijai, par kuru maksājam joprojām, un tam, kāpēc Igaunijā neizveidojās tāda oligarhija kā pie mums.

Sarunas beigās Aidis pastāsta, kāpēc viņa kritēriji izvēlei, par ko pats balsos šajās vēlēšanās, ir politiķu godīgums, drosme pieņemt nepopulārus lēmumus un attieksme pret Krievijas karu.

Rudens sākumā ierakstījām 14 jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”.

Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas.

Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei.

Saites uz Aida grāmatu un citiem sarunā pieminētajiem avotiem atradīsi intervijas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

0:00 Ievads

1:37 Grāmata “Ārpus ētera”, kuru izlasīju vienā rāvienā

3:42 No “Mikrofona” līdz “Krustpunktā” un “Divām puslodēm”

5:15 Šaha gājieni: kā Aidis gatavojas intervijām

8:42 Slepkavība Ventspilī un apšaubāms spriedums

16:47 Kāpēc Aidis aizgāja no pētnieciskās žurnālistikas

24:51 Ko nozīmē neatkarīga žurnālistika

28:20 Kā Krievijā brīvību nozaga soli pa solim

32:06 Kad žurnālists kļūst par propagandistu

35:41 Kāpēc mums šķiet, ka “tās” ir mūsu domas

38:55 Par zaudēto darbu Latvijas Televīzijā

43:28 Deputātu mūža pensijas un nikni komentāri ēterā

50:24 Kāpēc Aidis nobremzēja radio un televīzijas apvienošanu

53:11 Kāpēc vajag daudzveidību

55:58 “Brīvība nav par brīvu”

1:03:30 Kāpēc Aidis rakstīja grāmatu un ko tajā iekļāva

1:09:58 Deviņdesmitie: kāpēc Igaunija aizgāja mums priekšā

1:11:27 Valsts, ko esam aizņēmušies no saviem bērniem

1:19:09 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies

1:20:11 Cik neatkarīga ir privāta nauda medijos

1:28:51 Kā Aidis izvēlas, par ko balsot